Turpinoties enerģijas cenu svārstībām, Eiropas Savienība paziņoja par būtiskām enerģētikas politikas virziena maiņām, uzsākot jaunu stratēģiju, lai atbalstītu atjaunojamās enerģijas attīstību no vietējiem avotiem. Šī stratēģija palīdzēs novērst dalībvalstu atkarību no fosilā kurināmā, kas iegūts ārpus Eiropas, un ir solis ceļā uz Eiropas enerģētikas ainavas maiņu līdz 2030. gadam.
Preses konferencē Briselē ES enerģētikas komisāre Ļena Marika šo iniciatīvu nosauca par "nepieciešamu un steidzamu atbildi uz krīzi, kas ir uzsvērusi neaizsargātību, kas saistīta ar enerģiju, kas nāk no ārpus Eiropas." Viņa piebilda, ka, neraugoties uz iepriekš pieņemtajām saistībām dažādot enerģijas avotus, naftas un gāzes cenu pieaugums pasaulē ģeopolitisko konfliktu un piegādes ķēdes traucējumu dēļ pēdējo 18 mēnešu laikā ģimenēm un uzņēmumiem Eiropā ir izmaksājis vairāk nekā 800 miljardus eiro.
Jauna stratēģija ir izstrādāta četrās galvenajās jomās. Pirmkārt, juridiski saistošs mērķis līdz 2030. gadam saražot 60 % no visas ES elektroenerģijas no iekšzemē saražotās atjaunojamās enerģijas (ti, vēja, saules, hidroenerģijas un biomasas). Tas ir pieaugums salīdzinājumā ar pašreizējiem 42 %. Otrais pīlārs ietver atļauju izsniegšanas procesa racionalizāciju un uzlabošanu, lai vidējais laiks jauna atjaunojamās enerģijas projekta apstiprināšanai būtu mazāks par 9 mēnešiem (pašlaik 4 gadi). Trešais pīlārs ir "Enerģētikas suverenitātes fonda" izveide, kas tiks finansēts no 100 miljardiem eiro, kas iegūti no neizmantotiem COVID-19 atgūšanas aizdevumiem, kā arī ar dažiem pieticīgiem nodokļiem tradicionālo elektroenerģijas ražotāju virspeļņai. Visbeidzot, visās jaunajās dzīvojamās un komerciālās ēkās līdz 2028. gadam būs jāiekļauj vai nu jumta saules baterijas, vai mazas, lokalizētas vēja turbīnas.
"Mēs ne tikai reaģējam uz cenu šoku," uzsvēra Maričs. "Mēs pārveidojam savu enerģētikas sistēmu, lai padarītu to triecienizturīgu. Pašmāju atjaunojamie resursi nozīmē stabilas cenas, drošu piegādi un tūkstošiem darbavietu, kuras nevar nodot ārpakalpojumu sniedzējiem."
RePower Home steidzamība ir nenoliedzama. Saskaņā ar ES enerģijas cenu monitora datiem elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Vācijā, Francijā un Polijā sešus mēnešus pēc kārtas saglabājušās par 240% virs 2020. gada vidējā līmeņa. Rūpnieciskā ražošana energoietilpīgās -nozarēs, piemēram, tērauda, ķimikāliju un stikla ražošanā, ir samazinājusies par 12%-salīdzinājumā ar-gadu, un dažas rūpnīcas uz laiku tiek slēgtas nepieejamu rēķinu dēļ. Tikmēr sabiedrības neapmierinātība ir augusi: nesenie protesti Spānijā un Itālijā norādīja uz pieaugošo mājsaimniecību enerģētisko nabadzību, un gandrīz katrs piektais eiropietis ziņoja par grūtībām nodrošināt māju pienācīgu apkuri vai dzesēšanu.
Tomēr ceļš uz enerģētikas suverenitāti ir sarežģīts. Kritiķi norāda, ka atjaunojamo energoresursu infrastruktūra ir atkarīga no kritiskām izejvielām -litija, kobalta, retzemju elementiem-, kas lielākoties tiek importēti no valstīm, kas nav-ES. "Atkarības pāreja no Krievijas gāzes uz Ķīnas retzemju metāliem neko neatrisina," sacīja Markuss Brandts, Berlīnes Eiropas lietu institūta enerģētikas politikas direktors. "ES vienlaikus jāiegulda vietējā kalnrūpniecībā, otrreizējās pārstrādes iekārtās un alternatīvās akumulatoru ķīmijas ražošanā."
Vides aizsardzības grupas ir piedāvājušas piesardzīgu atbalstu, taču brīdina par ekoloģiskiem{0}} kompromisiem. "Mēs atzinīgi vērtējam ātrumu un ambīcijas, taču racionalizēta atļauju piešķiršana nedrīkst ignorēt bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumus," sacīja Klāra Fosena no Eiropas Zaļās alianses. "Saules saimniecības aizsargājamos biotopos vai hidroelektrostacijas, kas izjauc upju ekosistēmas, grautu pašu ilgtspējību, par kuru mēs cīnāmies."
Arī Eiropas Komisija ir pievērsusies sociālās vienlīdzības jautājumam. Atsevišķs "Enerģijas taisnīguma" mehānisms prasīs dalībvalstīm vismaz 35% no atjaunojamās enerģijas projektu ieņēmumiem novirzīt rēķinu samazināšanai mājsaimniecībām ar zemiem-ienākumiem un kopienai- piederošu enerģijas kooperatīvu finansēšanai. "Zaļajai pārejai ir jābūt taisnīgai pārejai," uzstāja Maričs. "Nevienai sabiedrībai nevajadzētu maksāt cenu par enerģētisko neatkarību."
Sākotnējās reakcijas no galvaspilsētām ir dažādas. Dānija un Nīderlande, kas jau ir līderi jūras vēja jomā, atzinīgi novērtēja saistošos mērķus. Tomēr Polija un Ungārija nodrošināja atteikšanos-no būvniecības mandāta līdz 2030. gadam, atsaucoties uz bažām par tīkla gatavību. Lai gan Vācijas koalīcijas valdība atbalstīja šo stratēģiju, tā pieprasīja garantijas, ka kodolenerģiju joprojām var uzskatīt par "zemu{5}}oglekļa iekšzemes enerģiju" līdzās atjaunojamiem enerģijas avotiem-, kas varētu izraisīt notiekošās iekšējās diskusijas.
No rūpnieciskās perspektīvas plāns varētu atraisīt inovāciju vilni. Paredzams, ka ES saules enerģijas ražošanas jauda, kas atpaliek no Ķīnas un ASV, jaunā fonda ietvaros saņems subsīdijas 30 miljardu eiro apmērā. Eiropas vēja turbīnu ražotāji ar Vestas un Siemens Gamesa priekšgalā jau ir paziņojuši par paplašināšanās plāniem. Enerģijas uzglabāšana-atjaunojamo energoresursu vājajā posmā-tiks atbalstīta, izmantojot atsevišķu 15 miljardu eiro akumulatoru izvietošanas shēmu, kuras mērķis ir līdz 2028. gadam 200 gigavatu{8}}stundu tīkla{{9} mēroga uzglabāšanai.
Tomēr analītiķi brīdina, ka izpilde noteiks panākumus. "Eiropai ir bijuši ambiciozi atjaunojamās enerģijas mērķi, kam seko nepilnības to īstenošanā," atzīmēja Sofija Vargasa, Briselē bāzētās domnīcas Bruegel vecākā enerģētikas ekonomiste. "Šoreiz atšķirība ir cenas signāls. Kad enerģijas rēķini trīskāršojas, politiskā griba ātri sacietē."
Eiropas Komisija paredz, ka programma RePower Home sniegs ievērojamus īstermiņa ieguvumus-, sākot ar saules enerģijas projektu strauju izsekošanu Dienvideiropā un vēja parku atjaunošanu Ziemeļjūrā. Ierēdņi prognozē, ka līdz 2027. gadam elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināsies par 18-25%, salīdzinot ar "biznesu kā parasti".
Saskaņā ar komisāra Mariča teikto: "Enerģētika mūsdienās ir ne tikai vides jautājums, bet arī ekonomisks dzīvības avots, būtisks valsts drošības aspekts un svarīga ES solidaritātes sastāvdaļa. Mēs esam izstrādājuši vajadzīgās tehnoloģijas, mums ir nepieciešamie finanšu resursi, un, pats galvenais, mēs esam panākuši vienprātību par darāmo."
Stratēģija tagad tiks izskatīta Eiropas Parlamentā ārkārtas balsojumam maija beigās. Ja tie tiks apstiprināti, pirmie vienkāršotie-atļauju noteikumi stāsies spēkā līdz septembrim, iezīmējot sākumu tam, ko Brisele cer, ka Eiropas enerģētikas liktenis-pārveidosies no importētās nepastāvības uz tādu, kas balstīts uz pašmāju enerģiju.
